"Dzīvības koks" - onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība

Vadošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno pacientus un viņu tuviniekus!

90006682 — zvani un ziedo onkoloģisko
pacientu psihosociālajai rehabilitācijai
(1,42 EUR par zvanu)


The European Cancer Patient Coalition
EUROPA DONNA

TU VARI PIEDALĪTIES:

LAI PIETEIKTOS PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMĀM,
SPIED !ŠEIT!

7. decembris - Atbalsta grupa Ventspilī, Ventspils Jauniešu mājā Kuldīgas ielā 13 plkst. 17:30
12. decembris - Atbalsta grupa Liepājā, Veidenbauma ielā 3, 3. stāvā plkst. 17:30
14. decembris - Atbalsta grupa Rīgā, Melnsila ielā 13-1 plkst. 17:30

Audzēju ārstēšana


Audzēju ārstēšanas veidi:

1.ĶIRURĢISKA ĀRSTĒŠANA

a) radikālā operācija, kad audzējs pilnībā tiek likvidēts no organisma;
b) paliatīvā, kad tiek tikai atvieglots slimnieka stāvoklis vai dzīvībai draudošais stāvoklis.
Ķirurģiska ārstēšana -operācija ir visvecākā (senākās ziņas par audzēju ķirurģisku ārstēšanu atrodamas jau ēģiptiešu papirusos) un pagaidām arī vienīgā visātrākā un efektīvākā ļaundabīgā audzēja pamatmasu likvidējoša vai vismaz to būtiski samazinoša metode.
Atsevišķos gadījumos tā var būt vienīgā audzēja pilnīgas izārstēšanas metode, bet korekta audzēju diagnostika un stadijas noteikšana bez ķirurģiskas iejaukšanās (biopsija, laparoskopija u.tml.) vispār nav iedomājama.

Operāciju var uzskatīt par profilaktisku visos gadījumos, kad patoloģiskā veidojuma izoperēšana var pasargāt pacientu no procesa iespējamas tālākas transformācijas ļaundabīgā audzēja. Piemēram, dzemdes kakla displāzijas likvidācija, aizdomīgu pigmentveidojumu izgriešana, hroniska ulceroza kolīta profilaktiska ķirurģija, leikoplākiju izoperēšana, nenoslīdējušu sēklinieku ķirurģiska novietošana sēklinieku maisiņā (citādi pastāv zināms sēklinieku audzēju risks) u.tml.

Lokāla recidīva vai atsevišķu metastāžu izoperēšana dažkārt var pagarināt pacienta dzīvi pat par vairākiem gadiem. Tāpat nereti tieši ķirurģiska iejaukšanās (paliatīvas operācijas) var atvieglot mokošus simptomus vai mazināt ļoti strauji augoša audzēja apmērus un tādējādi atjaunot dzīvībai svarīgās funkcijas.

Pirmā mūsdienu izpratnē veiktā audzēju operācija ar vēdera dobuma atvēršanu veikta jau 1809.gadā kādai pacientei ar olnīcu vēzi. Taču īsts audzēju operāciju tehniskās realizācijas atklājumu laiks saistāms ar vairākiem nozīmīgiem XIX gadsimta atklājumiem – anestēziju, aseptiku un ķirurģisko manipulāciju apmācības ieviešana. Lielai daļai zināmo audzēju operāciju ir turpat gadsimtu gara vēsture (1860.g. – gastrektomija, 1878.g. – taisnās zarnas vēža izoperēšana, 1890.g. – radikāla mastektomija, 1904.g. – radikāla prostatas izoperēšana u.c.). Pēdējo gadu sasniegumi saistāmi galvenokārt ar ķirurģiskā instrumentārija modernizēšanu un jaunu operācijas tehniku ieviešanu (videoasistiskā ķirurģija), un pacientu pirms un pēcoperācijas aprūpes uzlabošanos (asiņu preparāti, trasfūzijas šķīdumi, parenterālā barošana, efektīvi antibakteriālie līdzekļi, pilnīgotas anestezioloģijas un pacientu novērošanas aparatūras).

2.STARU TERAPIJA
Staru terapija tiek pielietota apmēram pusei visu onkoloģisko slimnieku kādā no ārstēšanas etapiem.

Kas ir apstarošana?
Apstarošanu mēdz dēvēt arī par rentgenterapiju, kobaltterapiju vai elektronu terapiju. Apstarošanu veic īpašās radioloģiskās jeb “staru” nodaļās īpaši sagatavots medicīniskais personāls – staru terapeiti, staru māsas, topometriski, medicīnas fiziķi.
Ārstēšanās metodes pamatā ir ļoti sīku daļiņu plūsmas vai viļņu enerģijas graujošā ietekme uz šūnām. Starojumam saskaroties ar šūnas skābekļa vai ūdens molekulām (kas veido turpat 80% no visām šūnu veidojošām molekulām), sākas jonizācijas process, kā rezultātā izdalās ļoti citotoksiskas vielas – tā sauktie brīvie radikāļi. Tādējādi starojuma šūnu iznīcinošā darbība nav tieša, bet gan pastarpināta caur brīvo radikāļu veidošanos.
Apstarošana ir lokāla audzēja ārstēšanās metode - tiek iznīcinātas vai ievērojami bojātas tikai tās audzēja šūnas, kas atrodas apstarojuma zonā. Apstarošanas laikā netiek skartas tās šūnas, kas cirkulē pa asins straumi vai atrodas ārpus apstarošanas zonas. Salīdzinājumā ar ķīmijterapiju, starojuma iedarbības lauks ir daudz šaurāks. Teorētiski sistēmisku starojuma iedarbību uz vēža šūnām varētu panākt, apstarojot visu ķermeni, taču tas būtu pārāk smags pārbaudījums veselajiem audiem un nopietns risks pacienta veselībai.
Daudzu lokāli norobežotus un savlaicīgi atklātus audzējus ar apstarošanu iespējams pat pilnīgi izārstēt, piemēram, bazaliomu, plakanšūnu ādas vēzi, dzemdes kakla vēzi u.c. dažkārt pacientiem ar lielu audzēja masu apstarošanu veic vēl pirms operācijas. To dara. ,lai varbūtēji samazinātu audzēja izmēru un būtiski bojātu ļaundabīgās šūnas, lai operācijas brīdī, kad pastāv reāls to izsējas risks, tās būtu mazāk dzīvīgas un līdz ar to arī mazāk spējīgas tālāk augt un vairoties.
Kad izmanto apstarošanu?
Ļoti bieži apstarošanu izmanto pēc operācijas. Šais gadījumos tiek apstarots operācijas rētas rajons un tuvākie reģionālo limfmezglu baseini, kur visticamāk iespējama audzēja limfātiskā metastazēšanās. Tādējādi šādu apstarošanu pamatoti var uzskatīt par profilaktisku pasākumu, lai pasargātu organismu no lokāla recidīva. Daudzos gadījumos to kombinē ar sistēmisku ķīmijterapiju. Citkārt apstarošanu var sekmīgi lietot ļoti lielu un operācijas laikā nepilnīgi izņemtu audzēju iznīcinošai vai vismaz augšanu ierobežojošai apstrādei. Nereti apstarošana, it īpaši kombinācijā ar sistēmisko ķīmijterapiju, var izrādīties vienīgā ārstēšanās metode, ja operācija dažādu apsvērumu dēļ nav iespējama.
Apstarošana ir ļoti būtiska paliatīvās (simptomātiskās) terapijas sastāvdaļa. Ar paliatīvās apstarošanas palīdzību (parasti tās devas ir mazākas un arī apstarošanas laiks ir īsāks) iespējams samazināt ar audzēju vai tā metastāzēm saistītās sūdzības (spiediens, asiņošana, sāpes, rīšanas grūtības) un būtiski uzlabot pašsajūtu.
Cik jutīgi ir audzēji pret apstarošanu?
Audzējus var dalīt trīs grupās:
• ļoti jutīgie (limfomas, Vilmsa audzējs nierēs, seminoma);
• vidēji jutīgie (plakanšūnu vēži, krūts vēzis);
• rezistentie jeb praktiski nejutīgie (sarkomas, melanomas, gremošanas orgānu adenokarcinomas).
Apstarošana ir turpat gadsimtu veca terapijas metode, un jutīgo un mazāk jutīgo audzēju spektrs ir labi zināms.
Kas ietekmē vēža šūnu jutību pret apstarošanu?
Ļaundabīgo šūnu jutību pret starojuma graujošo (tātad terapeitiski vēlamo) ietekmi nosaka vairāki apstākļi:
• audu apskābekļošanas (oksigenācijas) pakāpe. Skābeklis ir viens no svarīgākajiem brīvo radikālu veidošanās avotiem. Zināms, ka ar skābekli labi apgādāti audi ir trīsreiz jutīgāki pret starojumu salīdzinājumā ar hipoksiskiem (skābekļa badā esošiem) audiem.
• šūnu augšanas ātrums. Aktīvi dalošās šūnas ir vieglāk ievainojamas. Audi ar intensīvu šūnu augšanu ir mazāk jutīgi pret starojuma graujošo ietekmi.
• starojuma deva. Ja tā būs nepietiekama, vēža šūnas atveseļosies un turpinās augt un vairoties. starojuma veids (protoni, neitroni, rentgenstari, gamma starojums). Tā, lietojot vienādās kopējās starojuma devās, neitronu un protonu daļiņu plūsmai ir lielāks šūnu nonāvēšanas potenciāls nekā rentgena un gamma stariem, turklāt šo abu pēdējo apstarošanas veidu iedarbīgumu vēl papildus ietekmē audu apskābekļošanas pakāpe.
Kā var palielināt vēža audu jutību pret apstarošanu?
Šobrīd to mēģina darīt, vai nu selektīvi palielinot audzēja šūnu jutību pret apstarošanu, vai ar dažādiem paņēmieniem maksimāli aizsargājot veselos audus. Klīniskajā praksē audu radio jutības palielināšanai galvenokārt lieto dažādus ķīmijpreparātus vai to kombinācijas. Šais gadījumos pacients pirms vai vienlaikus ar apstarošanu saņem arī ķīmijpreparātus. Tā ir ļoti smaga slodze organismam, tādēļ izšķiršanās par šo metodi notiek, ļoti rūpīgi apsverot visus potenciālos “par” un “pret”.
Kāpēc starošana ir tika ilgstoša?
Apstarošanas ilgums atkarīgs no daudziem un dažādiem apstākļiem, galvenokārt no audzēja jutības un tā, vai paredzama pilnīga vai daļēja audzēja iznīcināšana vai tikai atsevišķu simptomu (sāpju, asiņošanas) korekcija.
Lai pasargātu veselos audus no apstarošanas kaitīgās iedarbības, šo ārstēšanas metodi parasti lieto sadalītā režīmā- apstarošana notiek katru dienu nelielām porcijām ilgākā lieka posmā - parasti 5 dienas nedēļā 4 – 8 nedēļas pēc kārtas. Tas nepieciešams tādēļ, lai starp starošanas seansiem normālās šūnas pagūtu atveseļoties. Normālo šūnu spēja atveseļot starojuma radītos DNS bojājumus ir daudz lielāka nekā audzējam. Tādējādi sadalītā apstarošana pasargā cilvēku no veselo audu bojājuma. Turklāt sadalītas starošanai gaitā audzēja masa pakāpeniski mazinās un uzlabojas tā apasiņošana, tātad arī apgāde ar skābekli un līdz ar to arī radio jutība. Taču normālo šūnu atveseļošanās process var ieilgt un blaknes var sagādāt papildu ciešanas, taču tās parasti ir pārejošas.
Vai apstarošanas laikā cilvēks var kļūt bīstams apkārtējiem?
Tas ir atkarīgs no apstarošanas veida.
Ārējas apstarošanas laikā cilvēks nekļūstat radioaktīvs un ar savu klātbūtni nevienu neapdraudat. Cilvēks var droši apskauties un skūpstīties ar saviem mīļajiem, būt ciešā kontaktā ar bērniem un citiem tuviniekiem, ēst no vieniem traukiem, lietot kopīgus sadzīves priekšmetus un neatteikties no dzimumdzīves.
Iekšējas apstarošanas laikā cilvēks kļūst radioaktīvs apkārtējiem. Radioaktīvo vielu klātbūtne ir konstatējama cilvēka urīnā, izkārnījumos, kā arī nelielu starojumu uz āru var dot cilvēka organisma iekšienē uz starošanas seansa laiku ievietotie radioaktīvie implanti. Tādēļ šīs terapijas laikā jāievēro zināma piesardzība. To allaž veic stacionāra apstākļos īpaši aprīkotās nodaļās. Iekšējas apstarošanas laikā ārsts vai māsiņa brīdina par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Šai laikā tāpat tiek ierobežotas apmeklējumu ilgums un arī apkalpojošais personāls cilvēka klātbūtnē uzturēsies tikai tik, cik nepieciešams. Iekšējas apstarošanas laikā jābrīdina savus tuviniekus, lai pacientu neapmeklē bērni līdz 18 gadu vecumam un grūtnieces. Tikko implants no ķermeņa būs izņemts vai būs beidzies iekšķīgi lietojamo radioaktīvo medikamentu lietošana un nogaidīts noteiktais drošības laiks, pacients vairs nav potenciāli bīstams (radioaktīvs) apkārtējiem un nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi.
Kas ir ārējā apstarošana?
Ārējā apstarošana ir starojuma pievadīšana uz ādas virspusējiem vai dziļāk lokalizētiem audzējiem no aparāta, kas atrodas tuvāk vai tālāk, bet noteikti ārpus pacienta ķermeņa.
Atkarībā no audzēja veida un atrašanās vietas (galvenokārt dziļuma) iespējams izvēlēties dažādas apstarošanas iekārtas –lineāro paātrinātāju, rentgenlampas vai kobalta lielgabalu. Lineārajā paātrinātājā jeb betatronā lielas enerģijas bremzējošais starojums veidojas, ātrajiem elektroniem atsitoties pret īpašām mērķa plāksnītēm. To mēdz saukt arī par elektronu terapiju. Aparātus ar dažāda sprieguma rentgenlampām izmanto ādas un virspusēju audzēju apstarošanai. Distances gamma terapijas aparātu lieto dziļi lokalizētu audzēju apstarošanai, un tā starojuma avots ir radioaktīvais kobalts.
Kā notiek ārējās apstarošanas plānošana?
Plānošanas mērķis ir:
• noteikti optimālos starojums laukus – cik plašā zonā, no cik pozīcijām un kādiem leņķiem tiks virzīts starojums;
• noteikt, kā pielāgoties konkrētā pacienta apstarojamā apvidus anatomiskajām īpatnībām un audzēja izmēram, konfigurācijai un saistībai ar blakus audiem un reģionālās metastazēšanās vietām.
Šim nolūkam vispirms tiek gatavota katra pacienta individuālā topometriskā karte - to iegūst, vai nu veicot divus savstarpēji perpendikulārus rentgenuzņēmumus, vai datortomogrāfiju. Pēc tam datus pārnes uz papīra un zīmē organisma šķērsgriezuma karti, tajā atspoguļojot gan pašu audzēju, gan blakusesošos orgānus. Pēc tam pacientu sūta pie topometriska starojuma lauku noteikšanai. Šo sarežģīto procedūru sauc par simulāciju, un to veic ar īpašu rentgenaparātu (rentgentopometru), kas atdarina staru aparāta novietojumu - attālumu un leņķi pret pacienta ķermeni. Simulācija var ilgt no pusstundas līdz apmēram divām stundām. Starojuma lauka robežas ārsts ar krāsainu tinti uzzīmē uz ādas. Pēc simulācijas topometrists iegūtos datus nodod staru terapeitam (radiologam), kurš kopīgi ar medicīnas fiziķi izstrādā optimālās starojuma devas un režīmu, kā arī izveido devu topogrāfiski anatomiskās kartes, respektīvi, kādas devas kādiem laukiem un no kādiem leņķiem. Tas parasti prasa vairākas dienas.
Terapijas laikā ārsts regulāri seko pacienta vispārējai pašsajūtai, analīzēm, reakcijai uz apstarošanu, arī nevēlamām blakus izpausmēm. Nepieciešamības gadījumā terapija var tapt pārskaitīta vai pat pārtraukta.
Kādos gadījumos apstarošanu atceļ vai pārtrauc?
Apstarošana ir liela slodze organismam, tādēļ novirzes analīzēs var būt par iemeslu apstarošanas atcelšanai, pārcelšanai uz vēlāku laiku, starojuma devu mazināšanai vai pat terapijas pārtraukšanai.
Ļoti būtisks indikators ir asinsaina, jo samazināts asins šūnu – leikocītu, limfocītu, trombocītu un eritrocītu skaits var nopietni apdraudēt pacienta veselību starošanas laikā. Ja to skaits ir ļoti zems, starošanu neuzsāk. Asinsainu regulāri kontrolē visā terapijas laikā un pēc tās pabeigšanas.

3.Ķīmijterapijas mērķis - panākt pilnu remisiju audzēja attīstībā vai arī ar nelielām uzturošām ķīmijterapijas devām panākt iespējami ilgāku remisiju, vai arī, lai likvidētu organismā palikušās atsevišķās audzēja šūnas (metastāžu novēršanai).
Ārstēšana var būt:
a) radikāla - pie dažādām ādas audzēju formām, kad citi terapijas veidi nebūs nepieciešami;
b) paliatīva - kad tai būs neradikāls (piemēram, tikai sāpes noņemošs) efekts;
c) kombinācija ar citiem terapijas veidiem (piemēram, pēc ķirurģiskas operācijas vai kopā ar ķimijterapiju).
 
SPĒKA  AVOTS — onkoloģisko pacientu psihosociālā rehabilitācijas programma
ONKOLOĢISKO PACIENTU PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMA
LŪDZU, DALIES SAVĀ
PIEREDZĒ PAR PAKALPOJUMU
PIEEJAMĪBU ONKOLOĢIJĀ!

SPIED ŠEIT!
Piesakies
lapas jaunumiem !
Dzīvības koks Liepājā
Dzīvības koks Aizkrauklē
Dzīvības koks Daugavpilī
Dzīvības koks Jelgavā
Dzīvības koks Bauskā
Dzīvības koks Valmierā
NĀKAMĀS ATVĒRTĀS ATBALSTA
GRUPAS

7. decembris - Atbalsta grupa Ventspilī, Ventspils Jauniešu mājā Kuldīgas ielā 13 plkst. 17:30
12. decembris - Atbalsta grupa Liepājā, Veidenbauma ielā 3, 3. stāvā plkst. 17:30
14. decembris - Atbalsta grupa Rīgā, Melnsila ielā 13-1 plkst. 17:30

Tiksimies, lai parunātu:)
AKTUĀLIE SLUDINĀJUMI, VAKANCES, IESPĒJA IESAISTĪTIES
KONFERENCE
19.-20. marts, 2015
CONFERENCE
19th-20th March, 2015
KURSI. ATBALSTA GRUPAS. LEKCIJAS. PIESAKIES ARĪ TU!
Ziedo Onkoloģisko pacientu rehabilitācijas programmai:
Ziedot

Jaunākais video

Ziedo psihosociālās rehabilitācijas centra izveidei

Jaunākais foto

"MĒS ESAM TEPAT, LAI TEVI IEDVESMOTU"