"Dzīvības koks" - onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība

Vadošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno pacientus un viņu tuviniekus!

90006682 — zvani un ziedo onkoloģisko
pacientu psihosociālajai rehabilitācijai
(1,42 EUR par zvanu)


The European Cancer Patient Coalition
EUROPA DONNA

TU VARI PIEDALĪTIES:

LAI PIETEIKTOS PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMĀM,
SPIED !ŠEIT!

7. decembris - Atbalsta grupa Ventspilī, Ventspils Jauniešu mājā Kuldīgas ielā 13 plkst. 17:30
12. decembris - Atbalsta grupa Liepājā, Veidenbauma ielā 3, 3. stāvā plkst. 17:30
14. decembris - Atbalsta grupa Rīgā, Melnsila ielā 13-1 plkst. 17:30

Jautājumi un atbildes



Biežāk uzdotie jautājumi par dzemdes kakla vēža profilaksi

1. Kas ir dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programma?

Tā ir valsts organizēta un apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakses programma, kas balstīta uz iedzīvotāju reģistra datiem. Katra sieviete 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49, 52, 55, 58, 61, 64, 67 gados saņems uzaicinājuma vēstuli ierasties uz dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu.

2. Kas ir dzemdes kakla vēzis?

Dzemdes kakla vēzis ir viena no pasaulē biežāk sastopamajām sieviešu onkoloģiskajām slimībām. Ar dzemdes kakla vēzi var saslimt jebkura sieviete, kura ir uzsākusi dzimumdzīvi. Audzējs, galvenokārt, rodas no inficēšanās ar HPV vīrusu – cilvēka papillomas vīrusu.

3. Kādi ir dzemdes kakla vēža riska faktori?

· Cilvēka papillomas vīruss (HPV). Ir pierādīts, ka šis vīruss vairumā gadījumu izraisa dzemdes kakla vēzi. Ar to inficējas dzimumkontaktu ceļā.

· Smēķēšana. Cigarete satur vielas, kas var bojāt dzemdes kakla šūnas.

· Seksuālās dzīves vēsture. Risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi palielina, ja uzsākta dzimumdzīve agrīnā vecumā, ja sievietei ir vairāki dzimumaktu partneri.

· Ģenētika. Ja kāds tuvs ģimenes loceklis (piemēram, māte vai māsa) ir slimojis ar dzemdes kakla vēzi, tad pastāv paaugstināts risks saslimt ar šo slimību.

4. Kas ir citoloģiskā uztriepe?

Tā ir analīze, kurā tiek ņemtas šūnas no dzemdes kakla kanāla un izmeklētas laboratorijā ar mikroskopa palīdzību. Šādas analīzes mērķis ir laikus atklāt pirmsvēža slimības un dzemdes kakla vēzi.

5. Kāpēc vajadzīga šāda analīze?

Pirmās pārmaiņas dzemdes kakla gļotādā parasti apskatē vēl nav saskatāmas, turklāt arī pati sieviete neizjūt nekādas slimības pazīmes. Ja pārmaiņas, kurās ir atrastas izmainītas šūnas, atstāj neārstētas, tad pēc kāda laika var izveidoties dzemdes kakla vēzis.

6. Vai jebkurai sievietei ir nepieciešama šāda analīze?

Minēto analīzi būtu nepieciešams veikt ikvienai sievietei reizi trijos gados, izņemot tās, kurām ir izoperēta dzemde, ieskaitot dzemdes kaklu. Ja ir izoperēta tikai daļa no dzemdes, bet dzemdes kakls ir palicis, šī analīze noteikti ir nepieciešama.

7. Vai tā ir nepatīkama vai nogurdinoša procedūra?

Materiāla paņemšana ilgst dažas sekundes, tā ir nesāpīga. Pacientei ieteicams šī izmeklējuma veikšanai izvēlēties ginekologu, ģimenes ārstu vai vecmāti, kuram viņa uzticas. Nedrīkst aizmirst noskaidrot analīžu rezultātus!

8. Kā rīkoties, ja analīzē atrastas patoloģiskas izmaiņas?

Parasti šīs pārmaiņas vēl neliecina par vēzi. Pirmsvēža slimības ir viegli un saudzējoši ārstējamas, šī ārstēšana nerada problēmas un pēc tās ir iespējamas arī dzemdības.

9. Vai tā ir vienīgā analīze, kura agrīni var norādīt uz iespēju saslimt ar dzemdes kakla vēzi?


Nē. Ir iespējams noteikt dzemdes kakla gļotādā vēža izraisītāju – cilvēka papillomas vīrusu (HPV). Šāda analīze palielina iespēju noteikt risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi, bet izmeklējums netiek apmaksāts no valsts līdzekļiem un ir samērā dārgs, turklāt šobrīd ne visur pieejams.

Biežāk uzdotie jautājumi par krūts vēža profilaksi

1. Kas ir vēža savlaicīgas atklāšanas programma?

Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver izmeklējumus, ar kuru palīdzību tiek noteikts, vai pacientam bez simptomiem un sūdzībām nav attīstījies vēzis.

Minētās programmas viens no galvenajiem mērķiem ir samazināt mirstību, kuras iemesls bijis vēzis. Savukārt, ja diagnosticēta slimība, tad ar ārstēšanas palīdzību uzlabot dzīves kvalitāti.

2. Kas ir mamogrāfija?

Mamogrāfija ir krūts izmeklēšana ar rentgena stariem. Šī uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai kādas citas krūts problēmas.

3. Cik bieži jāveic mamogrāfija ?

Krūts vēža izmeklējumu programmu Latvijā veic reizi divos gados, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka sievietēm šajā vecumā visbiežāk tiek diagnosticēts krūts vēzis. Katra sieviete 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gados saņems uzaicinājuma vēstuli veikt skrīningmamogrāfiju.

4. Vai mamogramma ir sāpīgs process?

Mammogrammas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes tās var uztvert kā nelielas sāpes. Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai būtu iespējams uzņemt labāku rentgena attēlu. Rentgena attēla uzņemšana aizņem pāris minūtes, bet viss apmeklējums – apmēram 20 minūtes.

5. Vai mamogrāfija nekaitē sievietes veselībai?

Izmeklējums ar mamogrāfijas metodi uzskatāms par veselībai nekaitīgu.

6. Kā sagatavoties pirms došanās uz mamogrāfiju?

Uz pārbaudi dodoties vispiemērotākais ir divdaļīgs apģērbs – bikses vai svārki un blūze, jo, lai veiktu pārbaudi, sievietei būs jāizģērbjas līdz jostas vietai. Pārbaudes dienā vajadzētu izvairīties no ķermeņa losjona, pūdera, smaržu, dezodorantu un rotaslietu lietošanas.

7. Kas jāņem līdzi uz izmeklējumu?

Dodoties uz izmeklējumu līdzi jāņem uzaicinājuma vēstule (kura vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienotā skrīningmamogrāfijas karte. Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

8. Kā savlaicīgi atklāt krūts vēzi?

Ar mamogrāfijas metodi ir iespējams diagnosticēt audzējus, kad tie vēl ir nelieli un nav jūtami. Sākumstadijā pastāv iespēja tos relatīvi viegli ārstēt, tādēļ ir ļoti svarīgi vēzi atklāt savlaicīgi.

Pētījumi pasaulē liecina, ka sievietēm, kuras piedalās vēža savlaicīgas atklāšanas programmā, atklāj krūts vēzi tā agrīnā stadijā, un šīs sievietes dzīvo ilgāk nekā tās, kuras minētajā programmā nepiedalās.

9. Kā uzzināt pārbaudes rezultātus?

Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātu jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija.

10. Kuri cilvēki visvairāk iekļaujas krūts vēža riska grupā?

Krūts vēzis lielākoties ir sieviešu slimība, tomēr šī slimība atklāta arī nelielam skaitam vīriešu.

Sievietēm risks saslimt ar krūts vēzi palielinās tuvojoties 50 gadiem. Ja viens vai vairāki sievietes radinieki ir slimojuši ar krūts vēzi, tad palielinās iespējamība arī viņai iekļūt riska grupā.

11. Vai krūts vēzis ir iedzimta slimība?

Ja krūts vēzis atklāts tuvam radiniekam (mammai, māsai), tad pastāv liels risks, ka tas var attīstīties arī konkrētajai sievietei. Tomēr pastāv iespējamība, ka krūts vēzis neattīstās.

12. Ja neviens ģimenē nav slimojis ar krūts vēzi, vai pastāv iespēja, ka sieviete ar to var saslimt?

Jā, ar krūts vēzi var saslimt jebkura sieviete.

13. Kas var ietekmēt krūts vēža rašanos?

Galvenie riska faktori ir cilvēkam raksturīgās iezīmes vai ieradumi, kas viņu padara uzņēmīgāku pret slimībām kā citus. Iespējams minēt vairākus faktorus, tomēr nav skaidrs, kas tieši katrā no faktoriem izraisa risku saslimt ar krūts vēzi.

· Dzimums – sievietēm krūts dziedzera vēzi atklāj biežāk nekā vīriešiem.

· Vecums – jo vecāka paliek sieviete, jo lielāks risks, ka var rasties krūts vēzis.

· Ģimenes vēsture –ir gadījumi, ka sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, ar to slimojušas arī tuvas radinieces ģimenē, kā arī sievietes iepriekšējās paaudzēs.

· Grūtniecība - sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi

· Alkohols – pētījumi liecina, ka alkohola lietošana nedaudz palielina risku saslimt ar krūts vēzi.

· Smēķēšana – pētījumos pierādīts, ka smēķēšanai un krūts vēzim ir saistība – jo ilgākus gadus sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi.

· Liekais svars – pētījumi liecina, ka liekais svars palielina risku saslimt ar krūts vēzi, jo īpaši sievietēm pēc menopauzes. Tas izskaidrojams ar to, ka tauku šūnās palielinās estrogēna līmenis un augsts estrogēna līmenis palielina risku saslimt ar krūts vēzi.
 
SPĒKA  AVOTS — onkoloģisko pacientu psihosociālā rehabilitācijas programma
ONKOLOĢISKO PACIENTU PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMA
LŪDZU, DALIES SAVĀ
PIEREDZĒ PAR PAKALPOJUMU
PIEEJAMĪBU ONKOLOĢIJĀ!

SPIED ŠEIT!
Piesakies
lapas jaunumiem !
Dzīvības koks Liepājā
Dzīvības koks Aizkrauklē
Dzīvības koks Daugavpilī
Dzīvības koks Jelgavā
Dzīvības koks Bauskā
Dzīvības koks Valmierā
NĀKAMĀS ATVĒRTĀS ATBALSTA
GRUPAS

7. decembris - Atbalsta grupa Ventspilī, Ventspils Jauniešu mājā Kuldīgas ielā 13 plkst. 17:30
12. decembris - Atbalsta grupa Liepājā, Veidenbauma ielā 3, 3. stāvā plkst. 17:30
14. decembris - Atbalsta grupa Rīgā, Melnsila ielā 13-1 plkst. 17:30

Tiksimies, lai parunātu:)
AKTUĀLIE SLUDINĀJUMI, VAKANCES, IESPĒJA IESAISTĪTIES
KONFERENCE
19.-20. marts, 2015
CONFERENCE
19th-20th March, 2015
KURSI. ATBALSTA GRUPAS. LEKCIJAS. PIESAKIES ARĪ TU!
Ziedo Onkoloģisko pacientu rehabilitācijas programmai:
Ziedot

Jaunākais video

Ziedo psihosociālās rehabilitācijas centra izveidei

Jaunākais foto

"MĒS ESAM TEPAT, LAI TEVI IEDVESMOTU"