JAUNUMI
PAR MUMS
«PAR MUMS
BIEDRĪBAS DARBĪBA
KALENDĀRS
VALDE
BIEDRI
FINANSES
STATŪTI
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
GALERIJA
MĀJAS LAPAS VECĀ VERSIJA
KONTAKTI
IEPIRKUMI
BIEDRĪBAS ĒTIKAS KODEKSS
DZĪVĪBAS KOKA ĒTIKAS KODEKSS
PACIENTIEM UN TUVINIEKIEM
«PACIENTIEM UN TUVINIEKIEM
BUKLETI UN GRĀMATAS
VĒŽA VEIDI UN ĀRSTĒŠANA
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
«BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
UZZINOT DIAGNOZI
AKTĪVĀ ĀRSTĒŠANA
PĒC AKTĪVĀS ĀRSTĒŠANAS
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJA 2020- KO DARĪT?
COVID POTES. JAUTĀJUMI&ATBILDE
RAIDĪJUMI "Vēzis-atklāt, pieņemt, uzveikt"
«RAIDĪJUMI "Vēzis-atklāt, pieņemt, uzveikt"
KRŪTS VĒZIS
PROSTATAS VĒZIS
PLAUŠU VĒZIS
MELANOMA
KOLOREKTĀLAIS VĒZIS
LIMFOĪDIE AUDZĒJI
OLNĪCU UN DZEMDES KAKLA VĒZIS
ONKOLOĢISKO SLIMĪBU ĀRSTĒŠANA LATVIJĀ
AGRĪNĀS DIAGNOSTIKAS PROGRAMMAS
KĀ BŪT GUDRĀKIEM PAR VĒZI?
SOCIĀLIE JAUTĀJUMI,DARBS,INVALIDITĀTE
PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
ARĪ VĒLĪNĀ STADIJĀ VĒZI VAR ĀRSTĒT
ARĪ VĒLĪNĀ STADIJĀ VĒZI VAR ĀRSTĒT
VIDEO
«VIDEO
VELTĪJUMS VISĀM MĀMIŅĀM
PALĪDZĪBAS LĪNIJA
ĶĪMIJTERAPIJAS ABC
ĶĪMIJTERAPIJAS BLAKNES
SVARĪGI RAKSTI
UZMUNDRINOŠS VEBINĀRS LABĀKAM GARASTĀVOKLIM
PACIENTA ABC
«PACIENTA ABC
Uzturs ārstēšanas laikā
Uzturs pēc aktīvās ārstēšanas
Fiziskās aktivitātes
Staru terapija
Vingrojumi pēc krūts vēža
Vingrojumi pēc ginenoloģiskiem audzējiem
Ķirurģiska operācija
Limfatiskā tūska
Ķīmijterapija un blaknes
Kā sagatavoties operācijai
REĢIONOS
«REĢIONOS
LIEPĀJA
«LIEPĀJA
Par nodaļu
Aktualitātes
VENTSPILS
«VENTSPILS
Par nodaļu
Akutalitātes
BAUSKA
«BAUSKA
Par nodaļu
Akutalitātes
JĒKABPILS
«JĒKABPILS
Par nodaļu
Akutalitātes
RĪGA
«RĪGA
Par nodaļu
Akutalitātes
Kā veidot reģionālo nodaļu?
VALMIERA
«VALMIERA
Par nodaļu
Aktualitātes
LIMBAŽI
«LIMBAŽI
Par nodaļu
Ziņas
PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
«PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMA ONKOLOĢISKIEM PACIENTIEM
IZVĒLIES PROGRAMMU UN PIESAKIES
VIDEO
PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMAS PASNIEDZĒJU NODERĪGAS ATZIŅAS
«PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMAS PASNIEDZĒJU NODERĪGAS ATZIŅAS
MAIJA ROMAŠKO BURKEVICA
VIJA ENIŅA
RŪDOLFS CEŠEIKO
DACE BALTIŅA
DAIGA BARANOVSKA
ILZE LUTERE
ELITA KEIŠA
JANA DUHOVSKA
PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMAS PASNIEDZĒJU RĪTA VINGROŠANA
«PSIHOSOCIĀLĀS REHABILITĀCIJAS PROGRAMMAS PASNIEDZĒJU RĪTA VINGROŠANA
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR RŪDOLFU CEŠEIKO
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR INĀRU POMERI
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR SOLVITU SONJU ZEMĪTI
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR MADARU UMLEJU
"SPĒKA AVOTS" 2020 VIDEO
«"SPĒKA AVOTS" 2020 VIDEO
DAŽĀDI VIDEO LABAM GARASTĀVOKLIM
Psihosociālās rehabilitācijas programma notika arī "Dūjās"
PROGRAMMU DALĪBNIEKU NOVĒRTĒJUMA APKOPOJUMS
PROGRAMMAS 2021
PROGRAMMAS 2022
PROGRAMMAS 2023
PROGRAMMAS 2024
PROJEKTI
«PROJEKTI
Ar zināšanām – vēzim NĒ!
«Ar zināšanām – vēzim NĒ!
Par projektu
Aktualitātes
Pludmales iekārtošana Dignājā
«Pludmales iekārtošana Dignājā
Par projektu
Aktualitātes
PACIENTU DROŠĪBAS TĪKLS
«PACIENTU DROŠĪBAS TĪKLS
Par projektu
Aktualitātes
ONKOLOĢIJAS PACIENTU VIRTUĀLAIS ASISTENTS
«ONKOLOĢIJAS PACIENTU VIRTUĀLAIS ASISTENTS
Par projektu
Aktualitātes
Pastāvēs, ko sakārtosim!
NOŅEM ROZĀ BILLES
«NOŅEM ROZĀ BILLES
Par projektu
Aktulitātes
TU NEESI VIENS!
«TU NEESI VIENS!
Par projektu
Aktualitātes
DIGNĀJAS MUIŽA
«DIGNĀJAS MUIŽA
Pludmales labiekārtošana 2018
Operācija "Dignāja" - kad mūsējie sadodas rokās!
Operācija "Dignāja"video
Dignājas muižas jaunumi
MENTORI
«MENTORI
Par kustību
Jaunumi
Mentoru apmācības 2021
Mentoru apmācību video 2021
Mentoru apmācības 2022
ZIEDOT
«ZIEDOT
Ziedo tiešsaistē!
Nodokļu atvieglojumi
Ziedotāju tiesības
Datu drošība
Ziedojumu izlietojums
ZIEDO AR MOBILLY
STIPRIE STĀSTI
ZIEMASSVĒTKI
«ZIEMASSVĒTKI
Ziemassvētki 2021
Ziemassvētki 2019
"MĪLESTĪBAS VELTĪJUMS" - TĪNA GELNERE

Ziedojiet tiešsaistē!

Drošības tīkla platforma

Sākums
Piesakies jaunumiem e-pastā

Izvēlne
LV | EN
Teksta izmērs: A | A | A

Krūts audzējs

Krūts vēzis ir kancerogēns audzējs, kurš veidojas krūšu šūnās. Šī slimība galvenokārt attiecas uz sievietēm, bet arī vīriešiem var būt krūts vēzis. Šeit izklāstītā informācija attiecas tikai uz sievietes krūts vēzi.
 

Krūtīs ir dziedzeri, kas ražo pienu sievietēm, kurām ir piedzimis bērniņš. Krūtis ir veidotas no daiviņām, kanāliem, taukiem, saistaudiem, limfvadiem. Limfa ir tīrs šķidrums, kurš satur imūnsistēmas šūnas un audu atkritumu sastāvdaļas. Šis šķidrums tiek iznēsāts līdz nelielam pupas lieluma audu kopumam, kuru sauc par limfmezglu. Lielākā daļa krūts limfmezglu stiepjas uz limfmezgliem, kuri atrodas zem
rokas- padusē. Tos sauc par paduses mezgliem. Kad krūts vēža šūnas sasniedz paduses limfmezglus un turpina augt un tas, savukārt, izraisa mezglu pietūkšanu. Tiklīdz vēža šūnas ir sasniegušas šos mezglus, tā ir ļoti viegli izplesties arī uz citiem ķermeņa orgāniem.
 

Ir vairāki krūts audzēja veidi. Lielākā daļa ir labdabīgi, tas ir, tie nav kancerogēni. Labdabīgie audzēji ir anormāli izaugumi, bet tie neizplešas ārpus krūtīm un tie nav dzīvībai bīstami. Daži sacietējumi vispār nav audzēji. Šādus sacietējumus parasti izsauc fibrocistiskās izmaiņas. Cista ir ar šķidrumu pildīti dobumi. Par fibrozi sauc veidojumus no saistaudiem vai rētaudiem. Šādas izmaiņas var izraisīt krūšu pietūkšanu un sāpes. Krūts var kļūt cietas. Dažkārt var notikt ļoti krasas , ka arī ne tik krasas, pamanāmas izmaiņas krūšu galos.
 

Krūts vēža veidi un termini:
• Karcinoma (Ducal Carcinoma in Situ- DCIS vadu vēzis, piena dziedzera vēzis)- tas ir biežāk sastopamais neinvazīvā krūts vēža vieds. Vēzis ir ierobežots krūts kanālos, tas neizplatās uz krūts taukaudiem. Gandrīz katra sieviete ir apdraudēta ar šo vēža formu. Labākais veids kā atklāt DOCIS sākumposmā, ir ar mamogrammas palīdzību.
• Invazīvā kanālu karcinoma (Invasive Ducal Carcinoma IDC- invazīvs vadu vēzis)- šis vēzis sākās piena ejās un kanālos. Tas izlaužas ārpus kanāla sieniņām un izplešas krūts taukaudos. No taukaudiem tas var nokļūt un sākt veidoties arī citās organisma daļās. IDC ir viens no visizplatītākajiem krūts vēža veidiem. Tas sastopams ~ 80 % no visiem invazīvā krūts vēža gadījumiem.
• Invazīvā piena dziedzeru karcinoma (Invasive Lobular Carcinoma ILCinvazīvs daiviņu vēzis). Šis vēža veids sākas piena dziedzeros. ILC var izplesties un pāriet uz citām organisma daļām. Šis veids sastāda apmēram 10- 15 % no visiem invazīvajiem krūts vēža gadījumiem.
• Dziedzeru karcinoma ( Lobular Carcinoma in Situ LCIS- invazīvs daiviņu vēzis). Šim audzēja veidam raksturīgs tas, ka vēzis neattīstās un neizplatās tālāk par vietu, kur tas sāka attīstīties. Tas nav īsts vēzis. LCIS palielina risku uz vēlāku saslimšanu ar vēzi. Tāpēc sievietēm, kurām ir šie sacietējumi, ir ļoti svarīgi veikt krūšu fizisku pārbaudi- divas- trīs reizes gadā, kā arī ir jāveic mammogrāfija 1 x gadā.
• Ir arī citi krūts vēža viedi. Tāpēc regulāri jāvēršas pie ārsta.
 

Kas izraisa krūts vēzi?
Līdz šim vēl nav pilnīgi droši noskaidrots, kas tieši izraisa krūts vēzi, bet ir pilnīgi skaidri definēti vairāki riska faktori, kuri veicina vēža attīstību. Dažādiem vēža veidiem ir dažādi riska faktori. Daži no tiem var būt kontrolējam, daži ne. Kontrolējamais faktors, piemēram, ir smēķēšana. Tajā pašā laikā ir faktori, kurus mainīt grūti- vecums, kā arī iedzimtība ( ģimenes slimību vēsture). Tas, ka ir pastāv šie riska faktori vēl nenozīmē, ka cilvēks obligāti saslimst ar vēzi.
 

Faktori, kas var palielināt saslimšanas iespēju
• Dzimums. Sievietēm ir lielāka iespēja saslimt ar krūts vēzi.
• Vecums. Sievietei, kļūstot vecākai, palielinās iespēja saslimt ar krūts vēzi. ģenētiskais riska faktors. Viens no 10 saslimšanas gadījumiem ir saistīts ar izmaiņām noteiktos gēnos. Pētījumi liecina, ka daži no krūts vēža riskiem ir saistīti ar izmaiņām BRCA 1 & BRCA 2 gēnos. Ja sieviete ir mantojusi izmainīto gēnu no vecākiem, viņas iespējas saslimt palielinās. Apmēram 5 no 10 sievietēm ar gēnu izmaiņām saslimst ar krūts vēzi līdz 70 gadu vecumam; ģimenes vēsture. Lielāks risks saslimt ar krūts vēzi ir sievietēm, kurām kāds no asinsradiniekiem ir slimojis ar vēzi. Ja sievietes mātei, māsai vai meitai ir krūts vēzis, tas dubulto iespēju saslimt.
• Personīgā vēsture ar krūts vēzi. Ja sievietei ir vēzis vienā krūti, tad ļoti iespējama tā attīstība arī otrā krūtī, vai tās pašas krūts citā vietā.
radiācijas ārstēšanas vēsture. Sievietēm, kuras agrā jaunībā vai bērna gados ārstētas ar radiāciju krūšu apvidū, ir lielāka iespēja saslimt ar krūts vēzi. mēnešreizes. Sievietēm, kurām agri sākas mēnešreizes (pirms 12 gadu vecuma), vai tās, kurām sākusies menopauze pēc 50 gadu vecuma, ir neliels risks saslimt ar krūts vēzi. Tas pats ir attiecināms uz sievietēm , kurām nav bērnu, vai kuras pirmo bērnu ir dzemdējušas pēc 30 gadu vecuma.
• Pretapaugļošanās tabletes. Vēl arvien nav noskaidrots, kādu lomu spēlē pretapaugļošanās tabletes iespēja saslimt ar krūts vēzi. Pētījumos tika atklāts, ka sievietēm, kuras lieto pretapaugļošanās tabletes, saslimšanas iespējas ar vēzi ir tikai nedaudz lielākas. Pirms sākt lietot pretapaugļošanās tabletes, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu.
• Hormonu aizstājēju terapija (HAT). Lielākā daļa pētījumu liecina, ka ilgtermiņa (5 un vairāk gadi) hormonu aizstājēju terapijas veikšana, īpaši estrogēni kopā ar progesteronu, kas tiek lietoti, lai atvieglotu menopauzes simptomus, var nedaudz palielināt iespēju saslimt ar krūts vēzi. Sākot šādu terapiju nepieciešamas ārsta konsultācijas. bērna nebarošana ar krūti. Pētījumi liecina, ka bērna barošana ar krūti līdz pat 1,5-2 gadiem, nedaudz samazina iespēju saslimt ar krūts vēzi. Lai gan ir arī pētījumi, kuri liecina, ka šim faktoram nav būtiskas nozīmes.
• Alkohols. Alkohola lietošana ir cieši saistīta ar iespēju saslimt ar krūts vēzi. Sievietēm, kuras lieto viena dzēriena devu dienā, ir nedaudz palielināts risks saslimt ar krūts vēzi. Sievietēm, kuras lieto 2-5 dzēriena devas dienā, saslimšanas risks ir 1- 1,5 reizes lielāks, nekā sievietēm, kuras alkoholu nelieto vispār.
• Diēta. Liekais svars arī ir saistīts ar paaugstinātu risku saslimšanai, īpaši sievietēm pēc menopauzēm, vai liekā svara uzkrāšanas jau pieaugušā vecumā.
• Vingrošana. Jaunākie pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes var samazināt iespēju saslimt ar krūts vēzi.
• Tieša saikne starp smēķēšanu un krūts vēzi nav atrasta. Smēķēšana ietekmē mūsu veselību kopumā un paaugstina risku saslimt ar citiem vēža veidiem, kā arī veicina dažādu citu slimību veidošanos. Ja jūs smēķējat, tad mēģiniet izmantot jebkuru iespēju to atmest.
• Ir daži apgalvojumi, ka antiperspiranti veicina saslimšanu ar vēzi. Šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata.
• Lieli, nopietni pētījumi ir pierādījuši, ka aborti nepalielina iespēju saslimt ar krūts vēzi. Pētījumi arī liecina, ka priekšlaicīgas dzemdības nepalielina iespēju saslimt ar krūts vēzi.
• Silikona krūšu implanti var veicināt rētaudu veidošanos krūtīs, bet daži pētnieki norāda, ka arī šis faktors nepalielina risku saslimt ar vēzi. Ja Jums ir krūšu implanti, tad veicot mammogrāfiju, būs nepieciešams veikt papildu rentgenoloģisku izmeklēšanu.
• Šobrīd arī nav identificēta saikne starp krūts vēža veidošanos un piesārņojumu vidē, piemēram, pesticīdiem.
 

Vai krūts vēzi var novērst?
Lai gan mēz zinām daudzus riska faktorus, vēl aizvien nav zināms, kas tieši izraisa saslimšanu ar krūts vēzi. Līdz ar to nav receptes, kā patiešām 100 % izvairīties no krūts vēža. Lai izvairītos no slimības, regulāri jāveic izmeklējumi, regulāri jāseko līdzi visām izmaiņām krūtīs. Tas vajadzīgs, lai vēzi diagnosticētu pēc iespējas ātrāk, stadijā, kad to var ārstēt.
 

Iegaumējiet:
• ģimenes ārsts;
• ginekologs;
• regulāra krūšu apskate;
• ultrasonogrāfija;
• mammogrāfija.
Pēc menopauzes iestāšanās- vismaz 2-x gadā ārsta apskates.

 
  Atgriezties Iesaki draugiem: 
Lapas karte | Kontakti| © 2024 DZĪVĪBAS KOKS. Visas tiesības aizsargātas. »