Lai meklētu atbildes un atgādinātu par agrīnas krūts vēža diagnostikas  nozīmi, 10. maijā krūts vēža pacientu organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija atklās krūts vēža profilakses kampaņu “Noņem rozā brilles”. (Vairāk par "Noņem rozā brilles" ŠEIT)

“Aicinājums “Noņem rozā brilles” aicina paraudzīties uz krūts vēzi kā aktuālu, akūti risināmu sabiedrības veselības problēmu. Rozā brilles ir jānoņem un visiem kopā – ārstiem, pacientiem, tuviniekiem, lēmumu pieņēmējiem – skaidri jāierauga, ko varam darīt, lai veicinātu agrīnu krūts vēža atklāšanu un efektīvu ārstēšanu jebkurā vecumā,” saka vēža pacientu atbalsta grupas iniciatore  Ilva Lillmaa.

Kampaņas mērķis ir mudināt arī pašas sievietes aktīvāk veikt krūts vēža skrīningu, informēt par krūts vēža izplatību, riskiem un  profilakses iespējām, radīt izpratni par slimības nopietnību, kā arī mazināt mītus par mamogrāfijas kaitīgumu un citus ar to saistītos aizspriedumus.(Video un pieredzes stāsti ŠEIT!)

Kampaņas atklāšanas pasākums notiks trešdien, 10. maijā plkst. 12.30 P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā pie strūklakas, Rīgā, Pilsoņu ielā 13 (ieeja no Ventspils ielas).

Neformālā sarunā, piedaloties ārstiem, krūts vēža pacientēm un lēmumu pieņēmējiem, tiks meklētas atbildes, kā panākt pozitīvu pavērsienu skrīninga apmeklētības uzlabošanā.

Pasākuma laikā pirmo reizi tiks prezentēts 2019. - 2020. gadā veikts Igaunijas/Latvijas pētījums par to, kādi faktori ietekmē sieviešu uzvedību saistībā ar krūts vēža profilaksi – kādas ir galvenās barjeras un kā šo praksi mainīt.

Tāpat tiks sniegta informācija par krūts vēža izplatības tendencēm, sasniegumiem un iespējām krūts vēža diagnostikā un ārstēšanā Latvijā un pasaulē.

Pasākumā piedalīsies:

• Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte, Saeimas Onkoloģijas atbalsta grupas vadītāja;
• Dr. med. Alinta Hegmane, Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētāja;
• Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente;
• Dr. Med. Arvīds Irmejs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs;
• Vita Savicka, RSU studiju programmas “Veselības komunikācija” vadītāja;
• Arturs Šorubalko, Latvijas Onkoloģijas centra Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs;
• Ilva Lillmaa, uzņēmēja, krūts vēža pacientu atbalsta grupas iniciatore;
• Gunita Berķe, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja.

Kā norāda ārste Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, vecuma radītu izmaiņu dēļ lielāka iespēja saslimt ar vēzi ir pēc 50 gadiem, tāpēc arī valsts nodrošina bezmaksas skrīningu 50 - 68 gadus vecām sievietēm reizi divos gados.

“Daudzas sievietes kļūdaini uzskata, ka pietiek tikai ar krūts ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Taču šie dati var maldināt, tāpēc šī metode attaisno sevi tikai noteiktos gadījumos – piemēram, jaunākām sievietēm, ja ir kādas sūdzības, sāpes, vai kā papildus izmeklējums mamogrāfijai. Visos citos gadījumos mums jāizvēlas mamogrāfija – sākot no sievietes 40 gadu vecuma tā ir pirmā izvēle krūts slimību diagnostikā, jo sniedz visobjektīvākās un precīzākās atbildes, vislabāk ļauj saredzēt pat nelielas izmaņas un diagnosticēt vēzi agrīni,” uzsver Dr. Vija Veisa.

“Liela daļu sieviešu reizi mēnesī aiziet pie friziera, veic pedikīru vai manikīru, samaksājot gana prāvas summas, bet reizi divos gados profilaktiski pārbaudīt savu krūšu veselību, turklāt neiztērējot ne centa, neuzskata par svarīgu. Tātad jautājums ir par prioritātēm, nevis laika trūkumu. Tam, kas mums ir svarīgs, mēs taču laiku atrodam vienmēr – viss pārējais ir nepamatotas atrunas. Diemžēl, kā redzams, veselība un veselībpratība aizvien mums nav to būtiskāko vērtību sarakstā, un šī pieeja ir jāmaina,” secina Dr. med. Alinta Hegmane, Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja.

Kā norāda abas ārstes, mamogrāfijas izmeklējums nav ne sāpīgs, ne bīstams – to izmanto visā pasaulē un tas nekādā gadījumā neapdraud sievietes veselību.

“Mamogrāfija nerada ne mazākos riskus, tāpēc pilnīgi noteikti nevajag baidīties no tā, ka procedūras laikā tiek saņemts neliels rentgena starojums un krūts, arī paduses audi tiek nedaudz mehāniski saspiesti. Ieguvums no šī izmeklējuma ir nesalīdzināmi lielāks – drošticami rezultāti, agrīna diagnostika un slimības konstatēšanas gadījumā – arī sekmīgāka un mazāk traumatiska izārstēšanās,” precizē Dr. Vija Veisa.

Kampaņu atbalsta SIA Novartis Baltics un Siemens Healthineers.
Informatīvo atbalstu sniedz www.dzivibaskoks.lv

Kontakti: Dace Plato, SIA Baltic Communication Partners, e-pasts: dace.plato@bcp.lv,  tālr.: +371 26101 986