Ja esi gatavs veidot „Dzīvības domu biedru grupu”

Zvani mums, mēs palīdzēsim – 26323636, raksti: dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv
Ir svarīgi, ka ik pa brīdim var satikties ar domubiedriem, cilvēkiem ar līdzīgu pieredzi, lai labi pavadītu laiku, gūtu informāciju un apziņu, ka neesi viens!

Kā veidot reģionālo nodaļu?

( „Dzīvības koks” Liepājas nodaļas vadītājas Ilzes Vainovskas pārdomas)

• Sākumam vajag vismaz vienu cilvēku, kuram ir motivācija un vēlme, spēks un iespējas darboties publiski, turklāt nav vienas – pareizās – motivācijas. Galvenais ir sākt darīt, lai publiski izskan, ka pacientiem, tuviniekiem ir pieejams atbalsts turpat pilsētā, novadā, ir biedrības “Dzīvības koks” reģionālā nodaļa. Tālākā darbība jau atkarīga no cilvēkiem, kādi pulcēsies – to nevar un nevajag censties detalizēti prognozēt.

• Reizēm psiholoģiska palīdzība ir apziņa pati par sevi – ja man vai kādam tuvam cilvēkam būs nepieciešams atbalsts, es zinu, ka tāds ir. Manā pilsētā ir. Ikdienā cilvēki cenšas sevi pasargāt no visa, kas saistīts ar onkoloģiju, diemžēl tas nozīmē, ka viņi nepiefiksē arī atbalsta iespējas. Pēc 15 gadu darbības valstī un piecu gadu diezgan aktīvas darbības Liepājā un vērā ņemamas publicitātes, joprojām daudzi nezina par “Dzīvības koku”, Liepājas nodaļu. Vienmēr būs kāds, kurš nezina, tāpēc allaž jābūt gatavam sākt stāstīt no nulles, atsaukties katram uzaicinājumam tikties ar citām NVO, pašvaldības pārstāvjiem un piedāvāt sadarbības projektus. Ja cilvēks vēlas, viņš var darboties arī citās biedrībās, mākslinieciskajā pašdarbībā, lai pilnībā nodrošinātu un pilnveidotu savu dzīves kvalitāti un pašizaugsmes iespējas. “Dzīvības koks” nav ne draudze, ne rokdarbu pulciņš, ne koris, kas var atļauties šauri specifisku darbību. Odere visam ir onkoloģiskā pieredze, savstarpēja pieņemšana un atbalsts, kas ne vienmēr ir citviet, dzirdot vārdu “vēzis”. Pat ja atstumtība, stigma ir tikai cilvēka iedomas (diemžēl bieži tās nav iedomas, bet realitāte), ir vajadzīga droša, interesanta, motivējoša vide, kur gūt atbalstu un celt pašapziņu tiktāl, lai stabilāk justos sabiedrībā vispār.

• Atbalstam svarīga ir paredzama konkrētība – tikšanās reizes noteiktā dienā, necenšoties saprast, vai ir atvaļinājumu laiks, vai ir brīvdienas. Ja cilvēkam ir nepieciešams atbalsts un smags brīdis dzīvē, nereti viņš nepamana, ka valstī ir brīvdienas vai sākušies vasaras atvaļinājumi. Ir kaut kas, kas nemainās. Liepājā tikšanās ir katra mēneša otrajā otrdienā. |Ir tālrunis, kur zvanīt, lai vismaz aprunātos. Kaut vai lai pajautātu, “ko jūs ar savu parunāšanos varat man palīdzēt”. Lai cik retoriski un pārmetoši to gribētos traktēt, vispirms tas ir konkrēts jautājums un vajadzētu sniegt konkrētu atbildi. Ka ir daudz un dažādi cilvēki ar dažādu pieredzi. Ja reiz dzīvē notiek kaut kas, ko pirms tam nevarēja ne iedomāties, tātad ir arī atbildes, ko nevar ne iedomāties, ja nesāk runāt un uzdot jautājumus. Tikšanās reizēs tiek uzaicināti arī dažādi cilvēki, kuri zina, kā palīdzēt atrast atbildes pašam sevī. Ja pats domā par psihoterapeitu, bet nezina, pie kura iet, biedrībā var pārrunāt kāds kurš ir. Pirms konsultēties individuāli, biedrības tikšanās reizē var iepazīties, kāds kurš psihoterapeits ir. Varbūt atbilde atnāks pati vēlāk, varbūt jau ir pārliecība, ka “beigās viss būs labi”, tikai jāpalīdz sev sagaidīt šīs “beigas”. Tad laiku labāk aizpildīt, uzzinot ko jaunu, nevis dzenot stulbas domas pa tukšo uz riņķi. Lai cik unikāls tu būtu, vienmēr ir kaut kas, ko pieredzējuši, pārdzīvojuši arī citi, sākot ar eksistenciālām domām un beidzot ar sīkumiem, kas padara ērtāku sadzīvi. Ir situācijas, kad nevajag mocīties, gudrojot velosipēdu no jauna. Paņem un brauc! Ja tu lido lidmašīnā, kas kavē un nepaspēsi pārsēsties uz nākamo reisu, noteikti ir vēl kāds tāds pasažieris – meklē sabiedrotos, nevis mokies pārdzīvojot, ka “es viens tāds idiots, ko man tagad darīt”. Ne tu vainīgs, ne tu viens un nepavisam ne idiots.

• Tagad no vairākiem izskan, ka otrdienas vakars nav piemērots, ir citi pulciņi, darbs. Tas neliedz pašiem veidot interešu grupas, “zarus un pazarītes” laika pavadīšanai un plānošanai. Atrodas jauni domubiedri un jaunas nodarbes – nūjošanas grupai savs laiks, ciguna praktizētājiem savs. Gan laiks, gan vieta, gan koordinators. Tas ir augšanas jautājums. Ja kopējā tikšanās ir tikai vienreiz mēnesī, tās nevar pārvērsties ne par rokdarbu pulciņu, ne ārstu palīgu kursiem. Pieredze rāda, ka ir, kuri grib tikai kaut ko vienu. Un reizēm uzstāj diezgan cītīgi. Tad nu jāmāk sabalansēt.

• Konkrētība ir arī krūts protēzes, ko var piedāvāt, laba grāmata, ko var iedot izlasīt, parūka, galvas lakatiņi, nodarbības lakatiņu sasiešanā, uztura padomi.

• Kontakti un reputācija ir ļoti svarīgi. Reputācija pat pirmām kārtām, jo kontaktus var mēģināt veidot no jauna, bet reputāciju nevar atgūt.

• Konfidencialitāte, sargājot gan ārstu, gan pacientu, visu iesaistīto privātās dzīves neaizskaramību. Pieklājība. Uzklausot situācijas, nepieciešams atcerēties, ka medicīnā var būt visādi, ka ikvienai medaļai ir ne tikai divas puses, bet arī tā mazā maliņa apkārt. Parasti ar rieviņām... Un cilvēks nav arī bite, kuram acis aptver 360 grādus un redz visu. Nav jādod personīgs vērtējums, jāpaziņo, kas ir labi vai slikti, kuram ir taisnība (pat ja pašam ir viedoklis), bet jāmācās atbalstīt, atpazīstot gan citu, gan savas emocijas. Ja vien sarunas biedrs nenoprasa konkrēti, ko tu pats īsti par to visu domā :)

• Publiskai personai komunikācijas treniņš ir svarīgs, to var uztrenēt, lai arī pašam liekas, ka “nekad, nemūžam”. Nepamēģināsi, neuzzināsi. Vadies no sirds, ne formalitātēm un sirds sirdij parasti atsaucas. Nav svarīgi, ka nemāki rakstīt preses relīzes, svarīgi, ka gribi informēt. To, kā rakstīt, lai relīzes arī izlasītu, tev iemācīs :)